Minimālās pieļaujamās dzeramā ūdens nekaitīguma normas?

Lai nodrošinātu iedzīvotāju veselību, Latvijā un Eiropas Savienībā ir noteiktas stingras dzeramā ūdens kvalitātes prasības. Šīs normas paredz maksimāli pieļaujamās vielu koncentrācijas ūdenī, lai tas būtu drošs lietošanai.

Galvenie parametri, kuriem tiek noteiktas normas:

• Baktērijas: Dzeramajā ūdenī nedrīkst būt zarnu nūjiņu (E. coli) un citu patogēnu baktēriju.

• Slāpekļa savienojumi: Nitrātu saturs nedrīkst pārsniegt 50 mg/l. Nitritu saturs – līdz 0,5 mg/l.

• Smagie metāli: Svina saturs nedrīkst pārsniegt 10 μg/l, kadmija – 5 μg/l, dzīvsudraba – 1 μg/l.

• Citi ķīmiskie piesārņotāji: Amonjaka, pesticīdu, hloru un citu vielu līmenim jāatbilst noteiktām robežvērtībām.

• Fizikālie rādītāji: Dzelzs – līdz 200 μg/l, mangāns – līdz 50 μg/l, krāsa, duļķainība un smarža – atbilstoši normām.

• Pilns normu saraksts ir noteikts Ministru kabineta noteikumos Nr. 671 "Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība".

Dzeramā ūdens kvalitāte ietekmē veselību ilgtermiņā, tāpēc ir svarīgi sekot līdzi šiem rādītājiem un regulāri pārbaudīt ūdens kvalitāti.